Apstiprināts ar dibinātāja – 

biedrības „Finanses un šķīrējtiesa”, 

vienotais reģistrācijas numurs 40003502116, 

17.02.2026.  lēmumu Nr. 1-26/1

Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas reglaments

1. pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa (turpmāk - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa. Tās statusu un citus organizatoriskus jautājumus nosaka statūti (1.pielikumā).

(2) Strīda izšķiršana šķīrējtiesai ir pakļauta tikai tad, ja puses par to ir vienojušās likumā noteiktā kārtībā.

(3) Šķīrējtiesa izšķir jebkuru civiltiesisko strīdu, kas pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā.

(4) Šķīrējtiesa neizšķir strīdus, kurus saskaņā ar likumu var izskatīt tikai tiesa.

(5) Jautājumus, kas nav paredzēti šajā šķīrējtiesas reglamentā (turpmāk - Reglaments) un nav noregulēti likumos, šķīrējtiesa izlemj  šī Reglamenta garā.

(6) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vispirms apsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Civillikuma 19., 24. un 25. panta noteikumiem. Ja šādas vienošanās nav bijis vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.

(7) Pēc šķīrējtiesas sastāva izveidošanas par šķīrējtiesu konkrētajā strīdā ir uzskatāms apstiprinātais šķīrējtiesas sastāvs, kas darbojas patstāvīgi un neatkarīgi, ciktāl to neierobežo Šķīrējtiesu likums, Reglaments un pušu vienošanās. Līdz šķīrējtiesas sastāva izveidošanai lēmumus šķīrējtiesas vārdā pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2. pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

(1) Šķīrējtiesas process sākas dienā, kad šķīrējtiesā atbilstoši likumu un šā Reglamenta noteikumiem ir iesniegts prasības pieteikums.

(2) Pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas šķīrējtiesa nekavējoties nosūta atbildētājiem paziņojumu (lēmumu) par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību. Prasības pieteikuma pielikumā esošos dokumentus šķīrējtiesa atbildētājiem nesūta, ar tiem ir iespējams iepazīties šķīrējtiesas telpās.

3. pants. Šķīrējtiesas sastāvs

(1) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilst Šķīrējtiesas likuma noteikumiem un ir iecelta civiltiesiskā strīda izšķiršanai atbilstoši šī reglamenta, šķīrējtiesas līguma un Šķīrējtiesas likuma noteikumiem. 

(2) Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis ir persona, kas iekļauta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iesniegtajā šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā un kurš publicēts šķīrējtiesas mājas lapā. 

(3) Šķīrējtiesnešu skaits ir viens vai trīs. Ja puses iepriekš nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, tad tiek iecelti trīs šķīrējtiesneši, bet, ja kāda no pusēm pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas izsaka lūgumu izskatīt lietu viena šķīrējtiesneša sastāvā un otra puse tam piekrīt, strīdu var izšķirt viena šķīrējtiesneša sastāvā. Puses, ievērojot likuma prasības, var vienoties arī par lielāku (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, nosakot arī to iecelšanas kārtību. Ja strīds izšķirams viena šķīrējtiesneša sastāvā, šķīrējtiesnesis ir ieceļams no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta. Ja strīds izšķirams trīs vai vairāku šķīrējtiesnešu sastāvā, šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs ir ieceļams no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

(4) Ja lietā ir vairāk nekā viens šķīrējtiesnesis, šķīrējtiesas sastāvs skaitās izveidots ar to brīdi, kad pirmreizēji iecelts šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

4. pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana

(1) Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.

(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad šķīrējtiesneši tiek iecelti saskaņā ar Reglamentu.

(3) Viena šķīrējtiesneša iecelšana: Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesa, nosūtot Reglamenta 2. pantā minēto paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, piedāvā atbildētājam vienoties ar prasītāju par konkrētu šķīrējtiesnesi. Ja 10 dienu laikā pēc tam, kad atbildētājam nosūtīts paziņojums par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, šķīrējtiesā nav saņemti pierādījumi, ka puses ir vienojušās par konkrēta šķīrējtiesneša kandidatūru, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

(4) Triju šķīrējtiesnešu iecelšana:

Gadījumos, kad ir jāieceļ trīs šķīrējtiesneši, katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim. Šajā gadījumā, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izraudzītais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot Reglamenta 2.pantā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā tam no savas puses izraudzīties šķīrējtiesnesi, nosakot termiņu atbildētāja izvēles paziņošanai. Ja kāda no pusēm noteiktajā termiņā nav paziņojusi izraudzīto šķīrējtiesnesi, tad šķīrējtiesnesi puses vietā ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

Abi ieceltie šķīrējtiesneši izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kurš uzstājas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Lēmumu par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu šķīrējtiesneši nekavējoties iesniedz šķīrējtiesai. Ja 3 darba dienu laikā pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesā nav saņemts šķīrējtiesnešu lēmums par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu, šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs. 

 (5) Vairāku šķīrējtiesnešu iecelšana:

Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm šī panta ceturtajā daļā minētajā kārtībā izraugās vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri, savstarpēji vienojoties, no šķīrējtiesnešu saraksta izraugās šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.

(6) Priekšlikumu par šķīrējtiesneša kandidatūru prasītājs var iekļaut prasības pieteikumā, bet atbildētājs atsauksmē par prasību, ievērojot šķīrējtiesas noteiktos termiņus.

(7) Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, šķīrējtiesnešu skaits nemainās un gan prasītājiem, gan atbildētājiem ir jāvienojas par šķīrējtiesneša (šķīrējtiesnešu) kandidatūras (kandidatūru) izraudzīšanu no savas puses. Šķīrējtiesnešu iecelšana notiek šī panta noteiktajā kārtībā. 

 (8) Ja puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to paziņojusi otrai pusei, tā nevar vienpusēji atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

(9)  Visos gadījumos, kad puses nevar vienoties un/vai puse noteiktajā termiņā nav rakstiski šķīrējtiesai paziņojusi savu izraudzīto šķīrējtiesnesi, tad šķīrējtiesnesi puses vietā ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

(10) Visos gadījumos, kad šķīrējtiesas sastāvs noteiktajā termiņā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu, tad šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

(11) Šķīrējtiesa šķīrējtiesnešus ieceļ no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta, kas publicēts šķīrējtiesas mājaslapā un iesniegts Uzņēmumu reģistrā. Ja izskatāmajā lietā ieceļami trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, pēc puses lūguma un ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja piekrišanu par šķīrējtiesnesi var tikt iecelta arī persona, kura nav iekļauta pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā, ja šādas tiesības pusei ir tieši paredzētas pušu noslēgtajā šķīrējtiesas līgumā. Persona, kura nav iekļauta pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā, var tikt apstiprināta šķīrējtiesas sastāvā tikai tad, ja līdz šķīrējtiesas sastāva izveidošanai šķīrējtiesā ir iesniegti visi dokumenti, kas apliecina šīs personas atbilstību Šķīrējtiesu likuma prasībām. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmums atteikt apstiprināt konkrēto personu par šķīrējtiesnesi attiecīgajā lietā ir galīgs un nav pārsūdzams. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs jebkurā gadījumā tiek iecelts no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

5. pants. Šķīrējtiesneša neatkarība, noraidīšana, atcelšana un pilnvaru izbeigšana

(1) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi. Šķīrējtiesnesim jābūt objektīvam un neatkarīgam. 

(2) Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā piecu dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.

(3) Šķīrējtiesnesim var pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktie ierobežojumi, kā arī, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību. Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

(4) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

(5) Pusēm paziņojums par šķīrējtiesneša noraidījumu jāiesniedz šķīrējtiesā ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad puse uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par apstākļiem,  kas var būt par pamatu noraidījumam. Paziņojumā par šķīrējtiesneša noraidījumu pusei jānorāda, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida. Puse, kas noteiktajā laikā nav iesniegusi noraidījumu, uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām iesniegt noraidījumu.

(6) Šķīrējtiesneša bezdarbības gadījumā, vai tad, ja viņš juridiski vai faktiski nespēj pildīt savas funkcijas ilgāk par 14 dienām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc savas, šķīrējtiesas sastāva vai puses iniciatīvas var atcelt šo šķīrējtiesnesi.

(7) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

2. ja šķīrējtiesnesis ir atstatījis sevi no strīda izšķiršanas;

3. ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs Reglamentā noteiktajā kārtībā ir atcēlis šķīrējtiesnesi;

4. ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša atcelšanu;

5. ja uz viņu ir attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi;

6. ar šķīrējtiesneša nāvi;

7. ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu.

(8) Šķīrējtiesnesim vienas lietas ietvaros nevar pieteikt atkārtotu noraidījumu. Šis nosacījums neliedz pusēm izteikt pamatotus iebildumus un šķīrējtiesnesim lemt par pašnoraidījumu.

6. pants. Šķīrējtiesneša nomainīšana

(1) Lai aizvietotu šķīrējtiesnesi, kura pilnvaras ir izbeigušās, piemēro Reglamenta 4. pantā paredzēto procedūru. Ja strīdu izšķir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, un šķīrējtiesas procesa laikā vienas puses ieceltais šķīrējtiesnesis tiek nomainīts vairāk nekā divas reizes, jaunu šķīrējtiesnesi nomainītā šķīrējtiesneša vietā ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs. 

(2) Pēc jauna šķīrējtiesneša iecelšanas strīda izšķiršanas process obligāti jāatsāk no jauna tajos gadījumos, kad strīdu izšķir šķīrējtiesnesis vienpersoniski, vai ja tiek iecelts jauns šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Citos gadījumos jautājumu par lietas noklausīšanās atkārtošanu izlemj šķīrējtiesa.

7. pants. Korespondence

(1) Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pusēm pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā, kā arī puses tos ir tiesīgas saņemt personīgi.

Dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildus adrese, - uz papildus adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai – uz tās juridisko adresi.

Dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta tikai uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

Ja puse ir norādījusi šķīrējtiesai savu pārstāvi, tad visi dokumenti iepriekš minētajā kārtībā tiek sūtīti vai nodoti puses pārstāvim. Ja vienai pusei ir vairāki pārstāvji, dokumenti tiek sūtīti tikai vienam.

(2) Tos dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas (prasības pieteikuma grozījumi, papildinājumi, atsauksme par prasību, pieteikumi, u.c.), puse pati nosūta pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem un iesniedz šķīrējtiesai pierādījumus, kas apliecina šo dokumentu nosūtīšanu tiem.  Šķīrējtiesa nodrošina šķīrējtiesas procesa dalībniekiem iespēju iepazīties ar šķīrējtiesā saņemtajiem dokumentiem šķīrējtiesas telpās.

(3) Šķīrējtiesas nosūtītie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja dokumenti ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie ir saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas. Ja dokumenti nosūtīti pa elektronisko pastu, uzskatāms, ka tie ir saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

(4) Ja šķīrējtiesas procesa laikā kāds no dalībniekiem maina savu adresi, tā pienākums ir nekavējoties rakstveidā paziņot šķīrējtiesai savu jauno adresi.

8. pants. Šķīrējtiesas procesa norises vieta

Šķīrējtiesas process notiek šķīrējtiesas atrašanās vietā Krišjāņa Valdemāra ielā 35, Rīgā, LV-1010 (Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras telpās). Šķīrējtiesai adresējamā korespondence ir nosūtāma uz iepriekšminēto adresi. Elektroniski korespondence ir nosūtāma uz elektroniskā pasta adresi – Tiesa@fstiesa.lv. Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir www.fstiesa.lv.

9. pants. Procesuālie termiņi

(1) Tos procesuālos termiņus, kas nav noteikti šajā Reglamentā, nosaka šķīrējtiesa.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

(3) Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(4) Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(5) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad šķīrējtiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

(6) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.

(7) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

(8) Šķīrējtiesa var pagarināt tos procesuālo darbību termiņus, kurus pati ir noteikusi. Reglamentā noteiktos procesuālos termiņus nevar pagarināt.

(9) Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atjaunot, ja šķīrējtiesa atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

10. pants. Prasības pieteikums

(1) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas atrašanās vietā un tajā norāda:

1. prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;

2. atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3. ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

4. prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;

5. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

6. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

7. prasītāja prasījumus;

8. pievienoto dokumentu sarakstu;

9. citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(2) Prasības pieteikumam pievieno:

1. Šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts  līgumā, kura sakarā radies strīds;

2. līgumu/us, kuru sakarā radies strīds;

3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;

4. dokumentus, kas apstiprina pušu (personu) identifikācijas datus;

5. dokumentus, kas apstiprina faktu, ka atbildētājam nosūtīts priekšlikums vai paziņojums par šķīrējtiesnesi, ja vien šis priekšlikums vai paziņojums nav iekļauts prasības pieteikumā;

6. dokumentus, kas apstiprina šķīrējtiesas izdevumu samaksu.

(3) Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

(4) Ja saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu lietu izskata šķīrējtiesa viena šķīrējtiesneša sastāvā, prasītājs var prasības pieteikumā norādīt vienu vai vairākus kandidātus no šķīrējtiesnešu saraksta, kurus viņš piedāvā izraudzīties atbildētājam.

(5) Šķīrējtiesai ir tiesības pieprasīt prasītājam iesniegt papildus dokumentus, t.sk. izziņu, kas apliecina atbildētāja – fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu un/vai deklarācijā norādīto papildu adresi.

11. pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu

Pēc prasības pieteikuma saņemšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu:

1. par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2. par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3. par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

12. pants. Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamats

Šķīrējtiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja no prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem acīmredzami izriet, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai.

13. pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Šķīrējtiesa atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

1. prasības pieteikumā nav visu šā Reglamenta 10. panta pirmajā daļā noteikto rekvizītu;

2. prasības pieteikumam nav pievienots kāds no šā Reglamenta 10. pantā otrajā daļā noteiktiem dokumentiem.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts šķīrējtiesai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu.

(3) Ja trūkumi nav būtiski, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var ierosināt lietu un uzdot prasītājam novērst trūkumus procesa laikā.

Par nebūtiskiem trūkumiem var tikt uzskatīta kāda no Reglamenta 10. panta (2) daļas 4. punktā  minēto dokumentu neesamība, ja prasītājam nav iespējams tos iegūt. Šādā gadījumā šķīrējtiesas priekšsēdētājs var lemt par lietas ierosināšanu arī bez šo dokumentu iesniegšanas.

14. pants. Prasījumu un lietu sadalīšana

(1) Šķīrējtiesa var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.

(2) Šķīrējtiesa var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

(3) Ja prasījumu izdala pirms lietas ierosināšanas, izdalītajam prasījumam piemēro visus Reglamenta noteikumus, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

(4) Ja prasījumu izdala pēc lietas ierosināšanas, izdalīšanu noformē ar šķīrējtiesas lēmumu. Izdalīto lietu izskata tas pats šķīrējtiesas sastāvs.

(5) Par izdalīto prasījumu šķīrējtiesas izdevumus ir jāmaksā pilnā apmērā kā par atsevišķu prasību.

15. pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Ja prasības pieteikuma pieņemšanai nav šķēršļu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs ierosina lietu un nozīmē lietas izskatīšanas datumu. Savā lēmumā šķīrējtiesas priekšsēdētājs informē atbildētāju par viņa tiesībām iesniegt atsauksmi par prasību un nosaka termiņu šīs atsauksmes iesniegšanai, kas nevar būt īsāks par piecpadsmit dienām no dienas, kad prasības pieteikums ir nosūtīts atbildētājam. Nepieciešamības gadījumā šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumā var tikt ietverts šķīrējtiesas izprasīto dokumentu uzskaitījums, kā arī šķīrējtiesas īpašie norādījumi. Paziņojumu par šķīrējtiesas pirmo sēdi šķīrējtiesa nosūta ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

(2) Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā iesniedz šķīrējtiesai un prasītājam(iem) savu atsauksmi par prasību.

(3) Atsauksmē atbildētājs norāda:

1. vai tas atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2. savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3. apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;

4. citus apstākļus, kurus tas uzskata par nozīmīgiem strīda izšķiršanā; savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

(4) Atsauksmi ar tai pievienotajiem dokumentiem (ja tādi ir) atbildētājs iesniedz šķīrējtiesai.

(5) Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.

16. pants. Pretprasība

(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesas sastāvs var izskatīt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu. Pretprasība iesniedzama rakstveidā un uz pretprasību attiecināmi tie paši Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu. 

(2) Ja atbildētājs ir nokavējis pretprasības iesniegšanai noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, šķīrējtiesa var pieļaut pretprasības iesniegšanu arī pēc šī termiņa beigām, ja vien nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.

17. pants. Prasības grozīšana un papildināšana

(1) Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.

(2) Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības sniegt atsauksmi.

18. pants. Procesa valoda

(1) Process šķīrējtiesā notiek valsts valodā. Citā valodā process var notikt, ja par to ir vienojušās puses. Šķīrējtiesa var pieprasīt jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

(2) Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, viņam ir tiesības pašam pieaicināt tulku.

(3) Šķīrējtiesa ar savu lēmumu pieaicina tulku tikai tad, ja kāds no lietas dalībniekiem to ir, šķīrējtiesai lūdzis. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt tulku dalībniekam ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk, kā piecas darbdienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Pieteikumam ir jāpievieno dokuments par tulka pakalpojumu apmaksu Nolikuma par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem noteiktajā apmērā.

19. pants. Strīda pakļautības šķīrējtiesai noteikšana

(1) Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesas sastāvs.

(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš. Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

(3) Šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, tajā skaitā arī ar spriedumu.

20. pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

(1) Šķīrējtiesas sastāvs, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

(2) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesas sastāvs rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai tās ir  vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu (tai skaitā organizēt un rīkot šķīrējtiesas sēdes izmantojot tiešsaistes platformas), ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli,   iesniegt pierādījumus un dokumentus. un iesniegt dokumentus.

(3) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(4) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem. Iepazīstināšana notiek šķīrējtiesas telpās.

(5) Pēc puses lūguma šķīrējtiesas sēdes var rīkot izmantojot tiešsaistes platformas (Zoom, Microsoft Teams, u.c.), ja kāda no pusēm iesniegusi  šķīrējtiesā attiecīgu pieteikumu ne mazāk kā 5 (piecas) darbdienas pirms nozīmētās tiesas sēdes un šķīrējtiesas sastāvs to akceptējis.

21. pants. Pušu pārstāvji

Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likuma, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

22. pants. Pierādījumi un liecinieki

(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.

(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, kopiju vai izrakstu, šķīrējtiesas sastāvs  pats vai pēc otrās puses lūguma var pieprasīt iesniegt dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu, kopiju vai izrakstu. 

(4) Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Šķīrējtiesas sastāvs var atteikties pieņemt pušu iesniegtos pierādījumus, ja uzskata tos par nevajadzīgiem, vai tādiem, kas neattiecas uz lietu, vai, ja pierādījums iegūstams ar citiem līdzekļiem vienkāršāk un/vai lētāk.

(5) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu.

(6) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie otras puses.  Ja otra puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam pieprasīto rakstveida pierādījumu šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

(7) Šķīrējtiesa pēc puses motivēta lūguma var lūgt rajona (pilsētas) tiesu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā veikt nepieciešamās procesuālās darbības pierādījumu iegūšanai, ja šķīrējtiesai, kura izskata lietu, nav iespējams iegūt pierādījumus, kuriem var būt būtiska nozīme lietā. Par šāda lūguma nepieciešamību šķīrējtiesas sastāvs lemj vadoties no izskatāmās lietas apstākļiem un izprasāmo pierādījumu prima facie pieļaujamības un attiecināmības.

(8) Uz šķīrējtiesas sēdi šķīrējtiesa var aicināt lieciniekus. Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru šķīrējtiesa pēc puses motivēta lūguma ir uzaicinājusi uz šķīrējtiesas sēdi.

(9) Par šķīrējtiesas uzaicinājuma nodošanu lieciniekam un tā ierašanos uz tiesas sēdi atbildīga ir tā puse, kura lūgusi šķīrējtiesas sastāvu uzklausīt liecinieku. Šķīrējtiesas sastāvs var noteikt citu liecinieka aicināšanas, uzklausīšanas un iztaujāšanas kārtību vai lūgt iesniegt liecinieka rakstveida liecību. Liecinieka neierašanās uz šķīrējtiesas sēdi ir pamats šķīrējtiesai atteikties no liecinieka uzklausīšanas.

23. pants. Ekspertīze

(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem  ekspertiem. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.

(2) Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

(4) Šķīrējtiesas sastāvs nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

24. pants. Pušu neierašanās

Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

25. pants. Protokols

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir lūgusi. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt sēdes protokolēšanu pusei ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Pieteikumam ir jāpievieno dokuments, kas apliecina sekretāra pakalpojumu apmaksu Nolikumā par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem noteiktajā apmērā.

(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesneši un sekretārs ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus vai piezīmes par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesas sastāvs.

(3) Protokolā norāda:

1. šķīrējtiesas nosaukumu;

2. lietas numuru;

3. izskatīšanas vietu, datumu, sēdes sākuma un slēgšanas laiku;

4. puses un to pārstāvjus;

5. atzīmes par pušu piedalīšanos strīda izšķiršanā;

6. šķīrējtiesnešu, sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus;

7. vai šķīrējtiesas sēde notika izmantojot tehniskos līdzekļus;

8. strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;

9. pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;

10. iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai.

Protokols ir sēdes gaitu fiksējošs rakstveida dokuments, kurā šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs fiksē tikai svarīgākos sēdes momentus un nozīmīgāko paziņojumu būtību. 

(4) Lēmumu par to, vai protokolējamās šķīrējtiesas sēdes gaita tiks fiksēta arī ar tehniskajiem līdzekļiem, pieņem šķīrējtiesas sastāvs uzsākot šķīrējtiesas sēdi un paziņo par lēmumu sēdes dalībniekiem. Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to. 

26. pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

(2) Šajā gadījumā šķīrējtiesa Reglamenta noteiktajā kārtībā aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(3) Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

27. pants. Tiesības uz iebildumiem

(1) Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no likuma, šī Reglamenta vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.

(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.

(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

28. pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu šķīrējtiesas sastāva balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs patstāvīgi izlemj procesuālos jautājumus, jo viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Pieņemot nolēmumu šķīrējtiesnešiem ir tiesības balsot “par” vai “pret” katru konkrēto nolēmumu, bet nav tiesības atturēties no balsojuma.

(2) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

(3) Rakstveidā taisītus nolēmumus paraksta šķīrējtiesa. Ja šķīrējtiesas sastāvs ir izveidots no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(4) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētāja nozīmēta persona.

29. pants. Šķīrējtiesas lēmumi

Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, apturēšanu un citiem jautājumiem, neizspriežot lietu pēc būtības. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi rakstveidā ir noformējami tikai gadījumos, ja rakstveida forma tieši noteikta Šķīrējtiesu likumā, Reglamentā, puses par to vienojušās vai rakstveida lēmuma formu par atbilstošu atzīst šķīrējtiesa.

30. pants. Strīda izšķiršanas atlikšana

(1) Šķīrējtiesa atliek strīda izšķiršanu:

1. ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu;

2. ja kāds no dalībniekiem, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas šķīrējtiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru šķīrējtiesa atzīst par attaisnojošu;

3. ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikumu un sakarā ar to lūdz strīda izšķiršanu atlikt.

(2) Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:

1. ja prasītājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;

2. ja atbildētājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;

3. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;

4. citos gadījumos, ja šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu.

(3) Pēc strīda izšķiršanas atlikšanas tā izšķiršana nākamajā sēdē atsākama no jauna.

31. pants. Šķīrējtiesas procesa apturēšana

(1) Šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai: ja mirusi fiziskā persona, vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas ir strīda puse, ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu un nav pamata šķīrējtiesas procesa izbeigšanai.

(2) Šķīrējtiesa var apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

1. šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;

2. ir pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu;

3. citos gadījumos, ja šķīrējtiesa  uzskata to par lietderīgu.

(3) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieku pieteikuma.

32. pants. Prasības atstāšana bez izskatīšanas

(1) Šķīrējtiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

1. prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

2. strīds starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas šķīrējtiesas izskatīšanā;

3. to ir lūdzis prasītājs.

(2) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un Reglamentā noteikto kārtību.

(3) Prasību var atstāt bez izskatīšanas līdz brīdim, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

33. pants. Spriedums

(1) Šķīrējtiesa 14 dienu laikā pēc tam, kad strīds izskatīts pēc būtības, taisa spriedumu. Šķīrējtiesa spriedumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(2) Spriedumā norāda:

1. šķīrējtiesas sastāvu;

2. sprieduma pasludināšanas un taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;

3. ziņas par pusēm – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;

4. strīda priekšmetu;

5. sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;

6. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;

7. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šos procentu apmēru;

8. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;

9. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

10. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

11. šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

12. citu informāciju, ko šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.

(3) Šķīrējtiesas spriedums tiek nosūtīts vai izsniegts pusēm triju darba dienu laikā no tā taisīšanas brīža.

34. pants. Sprieduma labošana, izskaidrošana un papildināšana

(1) Šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskās kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez šķīrējtiesas sēdes rīkošanas un bez pušu piedalīšanās.

(2) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma nosūtīšanas dienas vai sprieduma saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par tā neatņemamu sastāvdaļu.

(3) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas vai sprieduma saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā taisa papildspriedumu.

(4) Šķīrējtiesa ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesa aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.

35. pants. Izlīgums

(1) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

(2) Pēc pušu lūguma šķīrējtiesa  sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās, ja šie noteikumi nav pretrunā ar likumu un neaizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses..

36. pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1. prasītājs atteicies no prasības;

2. puses vienojas par izlīgumu;

3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;

4. šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;

5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

(2) Ja pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai rodas pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu var pieņemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

37. pants. Šķīrējtiesas izdevumi

(1) Šķīrējtiesas izdevumi sastāv no šķīrējtiesas fiksētiem izdevumiem, šķīrējtiesnešu honorāriem, atlīdzības par eksperta, tulka vai sekretāra pakalpojumiem. 

(2) Šķīrējtiesas fiksētos izdevumus un šķīrējtiesnešu honorāru apmērus un to maksāšanas kārtību nosaka Nolikums par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem (2.pielikumā). Pārējos tiesas izdevumus saskaņā ar Reglamentu nosaka šķīrējtiesa, un tiem ir jābūt saprātīgiem.

38. pants. Šķīrējtiesas izdevumu sadalīšana

(1) Parasti šķīrējtiesa piespriež visus samaksātos šķīrējtiesas izdevumus par labu tai pusei, kuras labā taisīts spriedums. Ja prasība apmierināta daļēji, šķīrējtiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram. 

(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis (tai skaitā daļēji), tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus.

(3) Šķīrējtiesa var jebkurus izdevumus sadalīt starp pusēm arī citādāk, ja šķīrējtiesa, izvērtējot lietas apstākļus, uzskata to par saprātīgu un taisnīgu risinājumu.

(4) Ja atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iesniedzis atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesas sastāvs, neatkarīgi no lietas izskatīšanas rezultāta, var piespriest no atbildētāja visus prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.

(5) Ja prasītājs atkārtoti vēršas šķīrējtiesā ar to pašu prasību sakarā ar to, ka nav ticis izdots izpildraksts, tad pēc prasītāja lūguma šķīrējtiesas priekšsēdētājs var atbrīvot prasītāju no šķīrējtiesas izdevumu apmaksas, ja izpildraksta izsniegšana atteikta šķīrējtiesas pieļauto pārkāpumu dēļ un šādi pārkāpumi ir objektīvi konstatējami.

39. pants. Konfidencialitāte

(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.

(2) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses vienojušās citādi.

(3) Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(4) Šķīrējtiesai aizliegts izpaust informāciju par lietu un procesa dalībniekiem. Iepazīties ar lietas materiāliem drīkst tikai procesa dalībnieki, šķīrējtiesnesis, šķīrējtiesas priekšsēdētājs un šķīrējtiesas sekretariāta darbinieki.

(5) Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.

40. pants. Procesa dokumentu glabāšana

(1) Lietas materiāli līdz tiesvedības pabeigšanai pēc šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja (šķīrējtiesneša) izvēles glabājas šķīrējtiesas telpās vai arī pie šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja (šķīrējtiesneša).

(2) Tiesvedības dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šie dokumenti ir pieejami tikai pusēm un valsts pilnvarotām amatpersonām.

41. pants. Pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksts

Šķīrējtiesa uztur pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstu. Šķīrējtiesa iekļauj pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā tikai personas, kuru atbilstība likumā noteiktajām prasībām ir pārbaudīta atbilstoši to iesniegtajiem dokumentiem. Šķīrējtiesa apliecina šķīrējtiesnešu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, iesniedzot atbilstošu apliecinājumu un nepieciešamos dokumentus Uzņēmumu reģistram.

1. pielikums

Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas Reglamentam

Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas STATŪTI 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa (turpmāk - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa.

1.2. Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Finanses un šķīrējtiesa”, vienotais reģistrācijas Nr.40003502116. 

1.3. Šķīrējtiesas pilns nosaukums ir Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa.

1.4. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums:

* angļu valodā - Court of Arbitration of the Association of Commercial Banks of Latvia 

* krievu valodā - Третейский суд Ассоциации коммерческих банков Латвии.

Šķīrējtiesu līgumos, kas sastādīti svešvalodā, šķīrējtiesas nosaukuma tulkojumos ir pieļaujamas nelielas nesakritības un/vai vārdu secības maiņa.

1.5. Šķīrējtiesa nav juridiskā persona.

1.6. Šķīrējtiesa atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 35, Rīgā, LV-1010 (Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras telpās).

2. Šķīrējtiesas procesa norise

2.1. Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā notiek saskaņā ar Reglamentu.

2.2. Reglamentā noteikto procesuālo funkciju izpildi nodrošina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kurš arī sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar šķīrējtiesas darbību.

2.3. Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ šķīrējtiesas dibinātājs.  Dibinātājs var atcelt šķīrējtiesas priekšsēdētāju no amata pēc paša šķīrējtiesas priekšsēdētāja lūguma, kā arī gadījumā, ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs nepilda savus tiešos pienākumus.

2.4. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā, šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas pilda šķīrējtiesas dibinātāja iecelta persona.

2.pielikums

Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas Reglamentam

Nolikums 

par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem

1. Šis nolikums nosaka Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas (turpmāk – šķīrējtiesa) izdevumu un šķīrējtiesnešu honorāru apmērus un to maksāšanas kārtību.

2. Šķīrējtiesas fiksētie izdevumi un šķīrējtiesneša honorāru apmēri*:

Prasības summa (EUR)	Šķīrējtiesas fiksētie izdevumi	Šķīrējtiesneša honorārs
		1 tiesnesis (EUR)	3 tiesneši (EUR)
līdz EUR 2 000	EUR 150	100,00	75,00
no EUR 2 001 līdz EUR 7 000	EUR 150 + 3 % no summas, kas pārsniedz EUR 2000	150,00	100,00
no EUR 7 001 līdz EUR 30 000	EUR 200 + 2 % no summas, kas pārsniedz EUR 7 000	250,00	150,00
no EUR 30 001 līdz EUR 150 000	EUR 550 + 1 % no summas, kas pārsniedz EUR 30 000	400,00	250,00
no EUR 150 001 līdz EUR 700 000	EUR 2500 + 0,3 % no summas, kas pārsniedz EUR 150 000	700,00	450,00
virs EUR 700 001	EUR 7000 + 0,3% no summas, kas pārsniedz EUR 700 000	900,00	700,00
Nemantiska rakstura prasība	EUR 300	250,00	150,00

Piezīme*: 

Šķīrējtiesas pakalpojumi ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekami darījumi. Izdevumu summas tabulā ir norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa. Veicot maksājumu, aprēķinātajai šķīrējtiesas pakalpojumu summai pieskaitāms pievienotās vērtības nodoklis, atbilstoši spēkā esošai nodokļa likmei. 

3. Prasības vai pretprasības summu norāda prasītājs prasības vai pretprasības pieteikumā. Ja norādītā prasības vai pretprasības summa acīm redzami neatbilst izprasāmās mantas vērtībai, prasības vai pretprasības summu nosaka šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Prasībai, kuru iesniegšanas laikā ir grūti novērtēt, šķīrējtiesas priekšsēdētājs iepriekš nosaka šķīrējtiesas izdevumu apmēru. Šai gadījumā galīgo šķīrējtiesas izdevumu apmēru, izšķirot strīdu, nosaka šķīrējtiesa. Ja palielina prasības vai pretprasības summu, izņemot procentu un līgumsoda pieaugumu par laiku no prasības vai pretprasības pieteikuma iesniegšanas šķīrējtiesā līdz lietas izskatīšanas vai attiecīgā pieteikuma sastādīšanas dienai, atbilstoši piemaksājami šķīrējtiesas izdevumi. 

4. Šķīrējtiesas fiksētie izdevumi un šķīrējtiesnešu honorāri prasītājam jāsamaksā Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas Reglamentā noteiktā kārtībā.

5. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, ņemot vērā konkrētas lietas sarežģītību, prasības apmēru, lietas izskatīšanai nepieciešamo laiku, nepieciešamību iegūt pierādījumus un/vai  uzaicināt lieciniekus, kā arī citus apstākļus, ar savu lēmumu var grozīt fiksētos izdevumus un šķīrējtiesnešu honorārus. Maksimālais šķīrējtiesas fiksēto izdevumu palielinājums var būt par 100%, un šķīrējtiesnešu honorāru palielinājums – par 200%.

6. Visi maksājumi šķīrējtiesai izdarāmi eiro. Noformējot šķīrējtiesas izdevumu samaksu, maksājuma uzdevumā ir jānorāda atbildētāja – fiziskās personas uzvārds vai atbildētāja – juridiskās personas nosaukums.

7. Honorārs šķīrējtiesnesim tiek izmaksāts tikai tad, ja viņš ir pildījis šķīrējtiesneša pienākumus līdz šķīrējtiesas procesa pabeigšanai. Ja šķīrējtiesas process netiek turpināts sakarā ar to, ka ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms pirmās šķīrējtiesas sēdes prasītājs prasību ir atsaucis (atteicies no prasījuma) vai lūdzis atstāt prasību bez izskatīšanas, šķīrējtiesnesim honorārs tiek izmaksāts 50% apmērā.

8. Ja šķīrējtiesa Reglamentā noteiktā kārtībā atsakās pieņemt prasības pieteikumu, samaksātos šķīrējtiesas izdevumus atmaksā pilnā apmērā. Ja šķīrējtiesas process netiek turpināts sakarā ar to, ka ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms pirmās šķīrējtiesas sēdes, prasītājs prasību ir atsaucis (atteicies no prasījuma) vai lūdzis atstāt prasību bez izskatīšanas, un, tas ir izdarīts tai pašā kalendārajā gadā, kad šķīrējtiesas izdevumi iemaksāti šķīrējtiesas kontā, šķīrējtiesas izdevumi tiek iekasēti 50% apmērā, bet pārmaksātā summa tiek atmaksāta atpakaļ. Citos gadījumos samaksātos šķīrējtiesas izdevumus neatmaksā.

9. Tulka pakalpojuma samaksa jāveic vismaz 300 EUR apmērā, šai summai pieskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu. Sākot ar šķīrējtiesas sēdes trešo stundu, papildus minētajai summai jāmaksā 50 EUR stundā, pieskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu, atbilstoši spēkā esošai nodokļa likmei. Noformējot tulka pakalpojuma samaksu, maksājuma uzdevumā ir jānorāda atbildētāja – fiziskās personas uzvārds vai atbildētāja – juridiskās personas nosaukums.

10. Par katru šķīrējtiesas sēdes protokolēšanu samaksa jāveic 300 EUR apmērā, šai summai pieskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu. Sākot ar šķīrējtiesas sēdes otro stundu, papildus minētajai summai jāmaksā 50 EUR stundā, pieskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu, atbilstoši spēkā esošai nodokļa likmei. Ja šķīrējtiesas sēde nenotiek valsts valodā, šajā punktā minētajai samaksai par protokolēšanu tiek piemērots koeficients 2 (divi).

11. Atlīdzība par eksperta pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc eksperta, ekspertu biroja vai citu ekspertīzi veicošas institūcijas sastādītās tāmes vai faktiskajām izmaksām.

12. Šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumu apmēru nosaka, vadoties pēc šķīrējtiesneša iesniegtā aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem. Ja šķīrējtiesnesis nav iekļauts pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā, šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus neatkarīgi no lietas izskatīšanas rezultāta sedz tā puse kura izteikusi lūgumu to iecelt. Šķīrējtiesa var pieprasīt pusei iemaksāt drošības depozītu šo izdevumu segšanai.

13. Neatkarīgi no lietas izskatīšanas rezultāta liecinieka ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī citus Civilprocesa likumā paredzētos ar liecinieka uzaicināšanu un pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus sedz tā puse, kura izteikusi lūgumu uzaicināt liecinieku vai iegūt pierādījumus.

14. Reglamenta 2. pantā minētais paziņojums par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu tiek izsūtīts bez maksas vienam prasītājam un atbildētājam. Par paziņojuma par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu nosūtīšanu katram papildus prasītājam vai atbildētājam (sākot ar otro), tiek iekasēti papildus kancelejas izdevumi 20 EUR apmērā par katru papildus prasītāju vai atbildētāju, kā arī par katru papildus adresi. 

Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmaksa veicama ar ieskaitījumu šķīrējtiesas dibinātāja bankas kontā:

Saņēmējs: Biedrība “Finanses un šķīrējtiesa”

PVN reģistrācijas numurs LV40003502116

Saņēmēja banka, konts: A/s "SEB banka", kods UNLALV2X001, konts Nr. LV47UNLA0001200261178

Maksājuma mērķis: šķīrējtiesas izdevumi.

Biedrības “Finanses un šķīrējtiesa” 

valdes loceklis R.Āboliņš

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR 

DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU